Evijas Stirnas akvareļu izstādes SAPŅOJUMS atklāšana

5. aprīlī bija iespēja tikties ar mākslinieci izstādes atklāšanas pasākumā.

Evija Stirna dzimusi 1976. gadā Viļānos, mācījusies Rēzeknes Bērnu mākslas skolā, Rēzeknes 1. vidusskolā, Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolā, kur ieguvusi tekstilmākslinieces kvalifikāciju, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā Tiesībzinātņu programmā, kā arī Latvijas Universitātē, iegūstot sociālo zinātņu maģistra grādu politikas zinātnē. Ikdienā būdama juriste, viņa atrod laiku arī savam sirdsdarbam– gleznošanai.

Bērnības atmiņas Evijai saistās ar laiku, kas pavadīts vecāku – gleznotāju Elgas Pauras (1952) un Vladislava Paura (1945-2019) mākslinieku darbnīcā. Stundām ilgi meitene varējusi vērot mākslas darbu tapšanu, saglabājot atmiņā otas triepienu faktūru, kompozīcijas izjūtu, krāsu smaržu. Savos radošajos meklējumos Evija izmēģinājusi tekstilmākslas, dekupāžas, kolāžas, dažādas glezniecības tehnikas, no kurām vistuvākā – akvarelis.

Māksliniece atgādina: “Mēdz teikt, ka dzīve ir sapnis. Akvareļu tehniku var uzskatīt par īpaši piemērotu sapņu atspulgu radīšanai. Akvareļu krāsām saskaroties ar papīru to plūstošajā caurspīdīgumā, mēs varam pietuvoties sapņu pasaulei, kur iedomu tēli savijas ar dabas un zemapziņas sūtītajiem impulsiem un gluži kā koki spraucas caur pamestu māju jumtiem un logiem. Laiks saplūst ar telpu, mūsu kolektīvajām atmiņām un iemiesojas pasaules radītajos kontrastos.”

Evija iedvesmu rod meditācijā, sociālās antropoloģijas naratīvos un dabā. Viņu saista holistisks, filozofisks un antropoloģisks skatījums uz dzīvi, esot nepārtrauktā pasaules izziņas procesā, vērojot dabu, cilvēka mijiedarbību ar vidi, pārmaiņu procesus sabiedrībā, prakses, ko rada cilvēki dažādās nozarēs un pasaules malās. Reflektējot atnākošos domtēlus un sajūtas, savā daiļradē autore īpašu uzmanību pievērš cilvēku domāšanas veidam par ārējo un iekšējo pasauli, par daudzsugu attiecībām un par sapņiem.

Foto: Ginta Jasmīna Pētersone